Liepājnieku veselības portrets: RSU pētījums atklāj datus par pilsētas iedzīvotājiem

Septiņdesmit procenti vīriešu un piecdesmit seši procenti sieviešu – tieši tik lielai daļai Kurzemes iedzīvotāju Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki konstatējuši paaugstinātu asinsspiedienu. Šie ir tikai daži no apjomīgajiem datiem, kas iegūti vērienīgā antropoloģiskā pētījumā, kurā Liepājas iedzīvotāji izrādījuši vislielāko aktivitāti visā reģionā. Ceturtdien, 4. jūnijā, plkst. 17.30 Liepājas Latviešu biedrības nama Kamerzālē iedzīvotājiem būs iespēja pirmo reizi klātienē uzzināt, kāds ir mūsdienu liepājnieka fiziskais un veselības profils.

Antropoloģiskais pētījums, kas norisinājās 2025. gada vasarā, aptvēra plašu iedzīvotāju loku – no zīdaiņiem 11 mēnešu vecumā līdz pat senioriem 91 gada vecumā. Kopumā Kurzemē pētījumā piedalījās 1366 cilvēki, no kuriem 563 bija tieši liepājnieki. Šī atsaucība ir ļāvusi pētniekiem izveidot precīzu sociālo un fizisko portretu, kas kalpos par pamatu turpmākai reģiona veselības politikas plānošanai.

Augsts asinsspiediens un dzimumu aktivitātes atšķirības

Pētnieku komanda, kuru vada profesors Jānis Vētra, īpaši izceļ datus par sirds un asinsvadu veselību. Lai gan pētījums aptvēra dažādas vecuma grupas, konstatētais paaugstināta asinsspiediena īpatsvars ir vērā ņemams signāls sabiedrības veselības speciālistiem. Dati liecina par izteiktu atšķirību starp dzimumiem ne tikai veselības rādītājos, bet arī gatavībā iesaistīties pētniecības procesos.

Šie skaitļi ne vienmēr norāda uz diagnosticētu hipertensiju, taču tie kalpo kā indikators dzīvesveida un stresa ietekmei uz reģiona iedzīvotājiem. Sieviešu lielākā aktivitāte pētījumā apstiprina vispārējo tendenci, ka sievietes biežāk rūpējas par savu veselību un ir gatavas veltīt laiku profilaktiskām pārbaudēm.

No 3D skenēšanas līdz ģenētikas analīzēm

Pētījuma dalībnieki izgāja modernu un visaptverošu izmeklējumu ciklu. Izmantojot 3D ķermeņa skenēšanas tehnoloģijas, pētnieki ieguva precīzus datus par mūsdienu cilvēka ķermeņa uzbūvi, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo paaudžu rādītājiem. Papildus tam tika mērīta plaušu vitālā kapacitāte un analizēta saikne starp cilvēka veselības stāvokli un viņa dzīvesvietu.

Īpaši inovatīva pētījuma daļa bija brīvprātīga asins paraugu nodošana bioloģisko paraugu kolekcijai. Šie dati ļaus nākotnē veikt padziļinātus ģenētiskos pētījumus. Zinātniekus interesē ne tikai slimību predispozīcija, bet arī specifiski aspekti, piemēram, garšas receptoru genotipi un to ietekme uz uztura paradumiem. Tas palīdzēs saprast, kāpēc noteiktā reģionā dominē konkrētas uztura izvēles un kā tās saistītas ar hronisku slimību attīstību.

Salīdzinājums ar 1936. gada vēsturiskajiem datiem

Viens no intriģējošākajiem projekta aspektiem ir mūsdienu datu salīdzināšana ar vēsturiskajiem mērījumiem, kas veikti laika posmā no 1936. līdz 1938. gadam. Šāds salīdzinājums ļauj zinātniski pamatot, kā pēdējo 90 gadu laikā mainījies Latvijas iedzīvotāju augums, svars un vispārējā fiziskā attīstība.

Šīs izmaiņas atspoguļo ne tikai uztura un medicīnas attīstību, bet arī krasas pārmaiņas ikdienas fiziskajās aktivitātēs. Kamēr pirmskara Latvijā dominēja fizisks darbs, mūsdienu dati, visticamāk, uzrādīs mazkustīga dzīvesveida sekas, kas tieši korelē ar asinsspiediena un sirds veselības rādītājiem.

Prezentācijas pasākumā Liepājas Latviešu biedrības namā piedalīsies visa pētnieku komanda: prof. Jānis Vētra, Arta Grabčika, Lāsma Asare, kā arī Linda Elva Andersone un Danija Svalba. Interesenti tiek aicināti pieteikties līdz 3. jūnijam, aizpildot pieteikuma anketu pašvaldības vietnē. Tiem, kuri nevarēs ierasties klātienē, pētījuma rezultātu apkopojums vēlāk būs pieejams digitālā formātā.

Avots: Liepājas valstspilsētas pašvaldība