Tuvojoties vasarai, ierastais korporatīvās kultūras kalendārs parasti pildās ar plāniem par kopīgiem izbraucieniem un dārza svētkiem. Tomēr pēdējo gadu ģeopolitiskie satricinājumi Baltijas reģionā ir ieviesuši būtiskas korekcijas. Personāla vadības eksperti norāda uz jaunu tendenci: darbinieki arvien biežāk izklaides pasākumu vietā pieprasa praktiskas iemaņas, kas sniedz drošības sajūtu un sagatavotību krīzes situācijām.
Lietuvas tehnoloģiju uzņēmuma “Omnisend” pieredze rāda, ka pirmās palīdzības kursi, civilās aizsardzības apmācības un noturības treniņi kļūst par jauno standartu komandas saliedēšanā. Šīs aktivitātes ne tikai sniedz praktiskas zināšanas, bet arī kalpo kā efektīvs instruments trauksmes mazināšanai, ko rada nestabilā situācija reģionā.
Praktiskās iemaņas kā pretinde ģeopolitiskajai spriedzei
Kā norāda personāla vadības eksperte Justīna Raškauskiene, pilietiskās aktivitātes un civilā aizsardzība uzņēmuma vidē palīdz cilvēkiem justies kontrolētākiem pār savu ikdienu. Ja agrāk komandas saliedēšana asociējās tikai ar kopīgu atpūtu, tad tagad fokuss ir uz “Dienu X” – brīdi, kad katram būs svarīgi spēt palīdzēt saviem tuvajiem, kolēģiem un kopienai.
“Kādu dienu pienākot kritiskam brīdim, ikvienam pirmajā vietā būs tuvinieki un kolēģi. Jo vairāk cilvēku spēs rīkoties mierīgi un organizēti, jo noturīgāka būs ne tikai sabiedrība, bet arī bizness,” skaidro J. Raškauskiene. Viņa uzsver, ka organizācijas spēku nenosaka ēkas vai procesi, bet gan cilvēku spēja sadarboties sarežģītos apstākļos.
Šī interese par pilietiskajām iniciatīvām strauji pieauga 2022. gadā. Sākotnēji darbinieki aktīvi iesaistījās palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem un dronu montāžā, taču laika gaitā tas transformējās pastāvīgā vēlmē apgūt specifiskas prasmes, piemēram, žņauga pareizu uzlikšanu vai drošas sānu pozīcijas ieņemšanu pirmās palīdzības sniegšanā.
Uzņēmuma loma: no finansiāla atbalsta līdz apmaksātām brīvdienām
Eksperti uzskata, ka tieši uzņēmējiem ir jākļūst par dzinējspēku darbinieku pilietiskuma veicināšanā. Tas neaprobežojas tikai ar ziedojumiem labdarības organizācijām vai Sarkanajam Krustam. Viens no efektīvākajiem veidiem ir praktisks atbalsts tiem darbiniekiem, kuri jau ir aktīvi valsts aizsardzības struktūrās.
Lietuvā populāra prakse kļūst papildu apmaksātu brīvdienu piešķiršana darbiniekiem, kuri ir Strēlnieku savienības (līdzīga organizācija Latvijas Zemessardzei) biedri. Uzņēmumam tās ir izmaksas kā par parastu atvaļinājumu, taču sabiedrībai un pašam darbiniekam tas ir būtisks stimuls būt aktīvam un sagatavotam. Šāda pieeja stiprina uzņēmuma vērtību pamatu un mudina uzņemties atbildību ne tikai par sevi, bet arī par līdzcilvēkiem.
Turklāt šādas apmācības veicina ciešāku savstarpējo saikni. Kad kolēģi mācību laikā viens otram palīdz apgūt dzīvībai svarīgas prasmes, rodas dabisks uzticēšanās un kopības sajūtas pieaugums, ko ir grūti sasniegt ar standarta izklaides metodēm.
Noturība kā jauna korporatīvās kultūras mēraukla
Svarīgi atzīmēt, ka iniciatīva bieži nāk no pašiem darbiniekiem. Tie, kuri jau darbojas brīvprātīgajās organizācijās, labprāt dalās pieredzē ar kolēģiem, rīkojot iekšējas prezentācijas un praktiskas nodarbības. Tas rada organisku interesi, un nereti pēc šādiem pasākumiem arī citi komandas biedri izvēlas pievienoties valsts aizsardzības vai pirmās palīdzības organizācijām.
Šī tendence liecina par briedumu korporatīvajā vidē. Uzņēmumi sāk saprast, ka darbinieku labklājība nav tikai augļi birojā vai sporta zāles abonements. Tā ir arī psiholoģiskā noturība un pārliecība par savām spējām rīkoties neparedzētās situācijās. Reģionā, kur ģeopolitiskais konteksts ir pastāvīgs fons ikdienas darbam, šāda pieeja kļūst par racionālu un nepieciešamu biznesa stratēģijas sastāvdaļu.
Avots: ELTA
/linkKomentāri