Vairāk nekā 3000 Lietuvas Veselības zinātņu universitātes (LSMU) Kauņas slimnīcas darbinieku nonākuši asā konfliktā ar iestādes vadību par darba samaksas nosacījumu maiņu. Lietuvas arodbiedrība „Sandrauga“ ir vērsusies Darba strīdu komisijā, apgalvojot, ka slimnīcas administrācija ir veikusi, iespējams, nelikumīgas darbības, vienpusēji samazinot algas un manipulējot ar iekšējiem rīkojumiem.
Šis gadījums piesaistījis plašu uzmanību ne tikai Lietuvā, bet arī kaimiņvalstīs, jo tas skar fundamentālus darba tiesību principus un mediķu sociālās garantijas. Strīda pamatā ir slimnīcas ģenerāldirektores rīkojumi, kas paredz būtiski mainīt darba samaksas aprēķināšanas kārtību, nepanākot vienošanos ar pašiem darbiniekiem.
Algu formulas vienpusēja mainīšana bez piekrišanas
Arodbiedrība „Sandrauga“ norāda, ka saskaņā ar jaunajiem rīkojumiem daudziem darbiniekiem ir samazināta darba algas pastāvīgā daļa. Tas panākts, mainot darba līgumos noteikto algas aprēķina formulu. Konkrēti, tā sauktā „D komponente“ jeb mainīgā daļa, kas iepriekš veidoja būtisku atalgojuma daļu, ar direktores rīkojumu tikusi pielīdzināta nullei.
Lietuvas Darba kodekss, līdzīgi kā Latvijas Darba likums, nosaka, ka darba samaksas nosacījumi ir viena no būtiskākajām darba līguma sastāvdaļām. Jebkādas izmaiņas šajos nosacījumos drīkst veikt tikai ar darbinieka rakstisku piekrišanu. Šajā gadījumā arodbiedrība uzsver, ka personāls nav ticis pienācīgi informēts un piekrišana nav dota, kas padara šādu rīcību par potenciāli nelikumīgu.
Rīkojumi ar atpakaļejošu datumu un tiesiskā nenoteiktība
Īpašu sašutumu darbinieku vidū izraisījis fakts, ka vairāki slimnīcas vadības lēmumi tikuši pieņemti un piemēroti ar atpakaļejošu datumu. Dokumenti liecina, ka, piemēram, 2026. gada 30. janvārī izdots rīkojums paredzēja izmaiņas piemērot jau no tā paša gada 1. janvāra.
„Rodas iespaids, ka Kauņas slimnīcā rīkojumi sāk dzīvot savu neatkarīgu dzīvi – vieni atceļ citus, kuru vēl vakar nemaz nebija, citi tiek pieņemti ar atpakaļejošu datumu. Darbinieki vairs nezina, kura kārtība šodien ir spēkā,“ situāciju komentē Lietuvas arodbiedrības „Sandrauga“ priekšsēdētājs Kestutis Juknis. Viņš uzsver, ka šāda administratīvā prakse rada tiesisko haosu un grauj uzticību iestādes vadībai.
Bažas par caurskatāmību un sistēmiskām problēmām
Arodbiedrība ir paudusi šaubas arī par Darba strīdu komisijas darba objektivitāti. Novērots, ka lietas, kas saistītas ar Kauņas slimnīcu, pastāvīgi tiek norīkotas izskatīšanai vienai un tai pašai komisijas priekšsēdētājai. „Sandrauga“ uzskata, ka tas vairs neizskatās pēc nejaušības, bet gan pēc „prognozējamas tradīcijas“, kas var ietekmēt lēmumu neitralitāti.
Šī situācija vairs netiek uzskatīta par atsevišķu procedūras kļūdu, bet gan par sistēmisku problēmu, kurā darbinieku tiesības kļūst par administratīvo eksperimentu objektu. Juknis atgādina, ka aiz sausiem skaitļiem algu lapiņās stāv reāli cilvēki – medmāsas, aprūpētāji, laboratoriju speciālisti un ārsti. Pandēmijas laikā viņi tika dēvēti par varoņiem, bet šodien jūtas kā vienkāršas rindas finanšu tabulās, kuras var viegli izdzēst vai mainīt.
Nozīme Baltijas reģiona kontekstā
Kauņas slimnīcas konflikts kalpo kā brīdinājums visai Baltijas veselības aprūpes nozarei. Gan Latvijā, gan Lietuvā medicīnas iestādes saskaras ar hronisku nepietiekamu finansējumu, taču mēģinājumi lāpīt budžeta caurumus uz darbinieku rēķina, pārkāpjot darba tiesību normas, var novest pie masveida tiesvedībām un personāla aizplūšanas.
Arodbiedrība „Sandrauga“ tiesiskajā ceļā tiecas panākt, lai Darba strīdu komisija atzītu direktores rīkojumus par nelikumīgiem, atceltu vienpusējās izmaiņas darba līgumos un piedzītu darbiniekiem neizmaksāto darba samaksas daļu. Šī procesa iznākums noteiks svarīgu precedentu tam, cik aizsargāti ir valsts sektora darbinieki pret patvaļīgām vadības lēmumu izmaiņām krīzes apstākļos.
Avots: BNS
/linkKomentāri