Elektrības cenas Baltijā: Latvija un Lietuva saglabājas dārgajā zonā

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs novērots neliels elektroenerģijas cenu kritums par 4%, tomēr tas nav spējis mazināt būtisko plaisu starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem. Kamēr Igaunija bauda ievērojami zemākas cenas, Latvija un Lietuva joprojām atrodas “augsto cenu zonā”, ko diktē ierobežotie starpsavienojumi un ražošanas jaudu specifika.

Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pagājušajā nedēļā bija identiska – 96,48 EUR/MWh. Salīdzinājumam, Igaunijā cena noslīdēja līdz 76,16 EUR/MWh. Šī atšķirība skaidri iezīmē Baltijas tirgus fragmentāciju, kur Igaunija spēj efektīvāk izmantot lētāko Ziemeļvalstu enerģiju, kamēr tālāk uz dienvidiem esošās kaimiņvalstis saskaras ar tehniskiem ierobežojumiem.

Cenu salīdzinājums Baltijas valstīs

Zemāk redzamie dati atspoguļo vidējās vairumtirdzniecības cenas un to izmaiņas aizvadītajā nedēļā:

Cenu kritumu reģionā galvenokārt veicināja mazāks kopējais elektroenerģijas patēriņš. Tomēr straujāku lejupslīdi bremzēja atjaunojamo energoresursu, īpaši vēja enerģijas, ražošanas samazinājums visā “Nord Pool” reģionā. Tas nozīmē, ka pat pie mazāka pieprasījuma, dārgākas fosilā kurināmā stacijas vai ierobežots piedāvājums neļāva cenām kristies līdz līmenim, kādu mēs redzējām vasaras sākumā.

Kāpēc Latvija un Lietuva maksā vairāk?

Galvenais iemesls, kāpēc Latvija un Lietuva veido atsevišķu, dārgāku cenu zonu, ir ierobežotās starpvalstu pārvades jaudas. Pagājušajā nedēļā turpinājās plānotie un neplānotie starpsavienojumu remonti, kuru laikā pieejamā pārvades jauda svārstījās niecīgā diapazonā no 22 līdz 122 MW. Šī tehniskā “pudeļu kakla” efekta dēļ lētākā elektroenerģija no Skandināvijas un Igaunijas nespēj pietiekamā apjomā sasniegt Latvijas un Lietuvas tirgus.

“Elektrum Lietuva” biznesa risinājumu vadītājs Mantas Masalskis norāda, ka cenu stabilitāti ietekmē ne tikai pieprasījuma dinamika, bet tieši šis lankstuma trūkums importa plūsmās. Kamēr savienojumi netiks pilnībā atjaunoti, Latvija un Lietuva būs vairāk atkarīgas no vietējās ģenerācijas un dārgākiem importa avotiem no Polijas puses, kur cenas pagājušajā nedēļā bija vēl augstākas – vidēji 110,63 EUR/MWh.

Vietējā ražošana un pašnodrošinājums

Interesanta aina paveras Baltijas valstu pašnodrošinājuma rādītājos. Neskatoties uz cenu atšķirībām, visas trīs valstis kopā saražoja 89% no reģionā patērētās elektroenerģijas.

Latvijā pagājušajā nedēļā tika fiksēts patēriņa pieaugums par 3% (līdz 128 GWh), kas ir pretēja tendence kaimiņvalstīm. Tajā pašā laikā ražošanas apjomi Latvijā pieauga par 3%, sasniedzot 120 GWh.

Būtisks faktors ražošanas bilancē bija vēja elektrostaciju darbība – to izstrāde Baltijā saruka par 22%. To tikai daļēji kompensēja saules enerģijas ģenerācijas pieaugums par 3%. Šī nevienmērīgā atjaunojamo resursu izstrāde ir vēl viens iemesls, kāpēc cenas saglabājas virs 90 eiro atzīmes, jo brīžos, kad vējš nenodrošina nepieciešamo jaudu, tirgū jāiesaistās dārgākiem enerģijas avotiem.

Kas gaidāms tuvākajā laikā?

Situācija tirgū saglabāsies saspringta, kamēr netiks pabeigti galvenie starpsavienojumu remonti. Lietotājiem Latvijā tas nozīmē, ka biržas cenas joprojām būs cieši saistītas ar Lietuvas tirgu un Polijas cenu līmeni, nevis lētāko Igaunijas un Somijas zonu.

Tomēr fakts, ka Latvija un Lietuva spēj nodrošināt gandrīz 95% no sava patēriņa ar vietējo ģenerāciju, sniedz zināmu drošības spilvenu pret ekstrēmām cenu svārstībām, ko varētu izraisīt pilnīga atkarība no importa. Nākamajās nedēļās izšķiroša nozīme būs laikapstākļiem – spēcīgāks vējš un nokrišņu daudzums, kas palielinātu hidroelektrostaciju izstrādi, varētu palīdzēt cenām stabilizēties zemākā līmenī.

Avots: BNS