Lietuvas Seims ir spēris izšķirošu pirmo soli, lai izbeigtu gadiem ilgušo netaisnību pret sievietēm, kuras izvēlējušās kļūt par mātēm, izmantojot medicīnisko apaugļošanu bez partnera līdzdalības. Otrdien parlamentārieši pēc iesniegšanas atbalstīja grozījumu paketi, kas paredz pielīdzināt šīs mātes sociālo garantiju ziņā visām pārējām ģimenēm, atceļot līdzšinējo prasību pierādīt tēvības faktu pabalstu saņemšanai.
Šobrīd Lietuvas tiesību aktos pastāv paradoksāla situācija: valsts medicīniski un tiesiski atļauj sievietēm kļūt par mātēm bez partnera, taču vēlāk šīs pašas sievietes saskaras ar šķēršļiem sociālā atbalsta sistēmā. Ja bērna dzimšanas apliecībā tēva ailē ir svītriņa, māte bieži vien nevar pretendēt uz valsts palīdzību, kas paredzēta nepietiekami nodrošinātām personām vai ģimenēm.
Tiesiskā kolīzija un valsts “sods” par mātišķību
Pataisu autore, Seima priekšsēdētāja vietniece un Liberāļu kustības frakcijas vadītāja Viktorija Čmilīte-Nielsen (Viktorija Čmilytė-Nielsen), uzsver, ka esošā sistēma rada nepieņemamu tiesisko strupceļu. Pēc viņas vārdiem, valsts pašlaik faktiski soda mātes par to, ka tās izmantojušas savas likumīgās tiesības uz mātišķību bez partnera.
“Tas rada tiesisku kolīziju: valsts piešķir tiesības uz mātišķību bez partnera, taču vēlāk māti soda caur sociālā atbalsta sistēmu. Tāpēc mums ir pienākums atbrīvot mātes ar bērniem no šī tiesiskā aklā punkta,” norāda politiķe. Viņa uzsver, ka bērna labklājība nedrīkst būt atkarīga no tā, kādā veidā viņš ir nācis pasaulē vai kāds ir viņa juridiskais statuss attiecībā pret tēvību.
Izmaiņas Civilkodeksā un sociālā atbalsta sistēmā
Ierosinātie grozījumi paredz saskaņot Civilkodeksa noteikumus ar Likumu par naudas sociālo palīdzību maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Galvenā izmaiņa skars bērna dzimšanas dokumentu atzīšanu par pietiekamu pierādījumu pabalstu saņemšanai.
Praksē tas nozīmē, ka bērna dzimšanas apliecība, kurā tēva ailē uzvārda vietā ir svītriņa, kļūs par juridiski pietiekamu pamatu, lai sieviete varētu vērsties pēc sociālās palīdzības, ja ģimenei tāda būtu nepieciešama. Līdz šim šādos gadījumos bieži tika pieprasīti papildu pierādījumi par tēvības neesamību vai citi birokrātiski apstiprinājumi, kas procesu padarīja pazemojošu vai pat neiespējamu.
Plašāks sociālais konteksts un demogrāfijas jautājums
Šis lēmums Lietuvā tiek skatīts ne tikai kā birokrātisku šķēršļu novēršana, bet arī kā solis pretī modernākai izpratnei par ģimeni un bērnu tiesībām. Baltijas valstīs, kur demogrāfiskā situācija joprojām ir izaicinājums, jebkādi šķēršļi, kas kavē sieviešu vēlmi kļūt par mātēm, tiek vērtēti kritiski.
Eksperti norāda, ka medicīniskā apaugļošana kļūst par arvien biežāku risinājumu ne tikai medicīnisku indikāciju dēļ, bet arī sociālu izmaiņu rezultātā. Nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām mātēm, neatkarīgi no bērna ieņemšanas veida, valsts demonstrē iekļaujošu attieksmi un mazina sociālo atstumtību, kurai varētu tikt pakļauti bērni, kas aug nepilnās ģimenēs.
Turpmākie soļi likumdošanas procesā
Lai gan Seims ir paudis sākotnējo atbalstu šim projektam, tas vēl ir jāsaskaņo attiecīgajās komitejās un jāapstiprina galīgajā lasījumā. Politikas vērotāji prognozē, ka, ņemot vērā liberāļu līderes iniciatīvu un plašo atbalstu sociālā taisnīguma jautājumiem, likumprojekts varētu tikt pieņemts bez būtiskas pretestības.
Jaunā kārtība ne tikai atvieglos administratīvo slogu vientuļajām mātēm, bet arī sniegs skaidru signālu, ka valsts atbalsta sistēma ir vērsta uz bērna interešu aizsardzību, nevis uz ģimenes modeļa morālu vērtēšanu. Šis Lietuvas piemērs var kalpot par paraugu arī citām reģiona valstīm, kurās sociālā atbalsta likumdošana vēl nav pilnībā pielāgota mūsdienu reproduktīvās medicīnas iespējām.
Avots: ELTA
/linkKomentāri