Lietuvas pilsētā Rumšišķēs oficiāli uzsākta valsts mēroga iniciatīva “Miljons koku Lietuvai”. Valsts meža dienesta darbinieki kopā ar vietējo kopienu un brīvprātīgajiem iestādīja pirmos ozolu stādus, simboliski iezīmējot sākumu projektam, kura mērķis ir līdz 2030. gadam visā valsts teritorijā iestādīt vienu miljonu jaunu koku. Šis solis ir ne tikai lokāls vides uzlabošanas pasākums, bet arī daļa no plašākas Eiropas Savienības stratēģijas cīņā pret klimata pārmaiņām.
Simbolisks sākums Lietuvas brīvdabas muzejā
Pirmajai stādīšanai izvēlētā vieta – Lietuvas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rumšišķēs – nav nejauša. Tā ir vieta, kur satiekas kaimiņvalsts vēsture, tradīcijas un dabas mantojums. Šodien iestādītie ozoli nākotnē kļūs par nozīmīgu Lietuvas ainavas daļu, atgādinot par sabiedrības kopīgo atbildību pret vidi.
Valsts meža dienesta direktors Mindaugs Tarnausks uzsver, ka iniciatīvas mērķis ir iedzīvināt koku stādīšanas kultūru ne tikai mežos, bet arī pilsētu parkos, skolu teritorijās un kopienu telpās. “Mēs vēlamies, lai koku stādīšana kļūtu ne tikai par skaistu akciju, bet par pieredzi, kas stiprina bērnu, jauniešu un visas sabiedrības saikni ar dabu,” sacīja Tarnausks. Projekts ir tiešs ieguldījums Eiropas Savienības mērķī līdz 2030. gadam visā Eiropā iestādīt trīs miljardus papildu koku.

Iniciatīvu atbalstīja arī Kaišadores rajona mērs Šarūns Čėsna, norādot, ka šodienas darbi ir vērsti uz nākotnes paaudzēm. Viņaprāt, ir būtiski, lai nākamās paaudzes redzētu ne tikai koku ciršanu, bet arī to, ka meži un zaļās zonas tiek aktīvi atjaunotas un paplašinātas.
Sabiedrības un uzņēmumu iesaiste kā panākumu atslēga
Projekta vēriens paredz iesaistīt plašu sabiedrības loku. Tiek lēsts, ka dažādās aktivitātēs varētu piedalīties vairāk nekā 200 tūkstoši skolēnu, brīvprātīgo, uzņēmumu un organizāciju pārstāvju. Kopumā iniciatīva tiešā vai netiešā veidā varētu sasniegt līdz pat miljonam Lietuvas iedzīvotāju.

Koki tiks stādīti tur, kur tie ir visvairāk nepieciešami – pilsētu publiskajās telpās, skvēros un pie izglītības iestādēm. Šāda pieeja palīdz ne tikai uzlabot gaisa kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, bet arī veido patīkamāku dzīves vidi vietējām kopienām. Organizatori aicina uzņēmumus un fondus kļūt par partneriem, finansējot stādus, izglītojošas aktivitātes vai organizējot darbinieku brīvprātīgo darbu.
Uzņēmējiem šī ir iespēja pārvērst ilgtspējas solījumus konkrētā, redzamā rīcībā. Katrs iestādītais koks rada izmērāmu rezultātu, ko partneri varēs pārraudzīt – cik koku iestādīts, cik bērnu iesaistīts un kurās vietās izveidotas jaunas zaļās zonas.

Rudens plāni un ilgtermiņa ietekme
Lai gan simboliskais starts notika vasaras sākumā, karstie laikapstākļi nav piemērotākais laiks masveida stādīšanai. Tāpēc galvenās projekta aktivitātes ir plānotas rudenī. Jau septembrī dažādās Lietuvas vietās plānots iestādīt aptuveni 250 tūkstošus dažādu sugu koku stādu.
Šī iniciatīva kalpo par piemēru arī citām Baltijas valstīm, parādot, kā valsts iestādes var sadarboties ar privāto sektoru un sabiedrību, lai sasniegtu ambiciozus vides mērķus. Koku stādīšana ir viens no efektīvākajiem un lētākajiem veidiem, kā piesaistīt oglekļa dioksīdu un mazināt pilsētu “siltuma salu” efektu, kas kļūst arvien aktuālāks arī mūsu reģionā.
Pasākuma dalībnieki, tostarp sabiedrībā zināmas personas kā Laurīns Suodaitis, uzsver, ka dabas aizsardzība ir personīga atbildība. Iesaistoties šādās akcijās, iedzīvotāji ne tikai palīdz videi, bet arī veido spēcīgāku kopienas garu, kas ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai valsts attīstībai.
Avots: BNS
/linkKomentāri