Lietuvas saules enerģijas rekords: kā kaimiņu izrāviens ietekmē Baltijas tirgu

Pagājušajā nedēļā Lietuvas enerģētikas sistēma sasniedza nozīmīgu pagrieziena punktu – piektdienas pusdienlaikā saules elektrostaciju ģenerācija sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi, fiksējot 1547 MW jaudu. Šis rādītājs par 112 MW pārsniedza iepriekšējo rekordu, apliecinot straujo atjaunojamās enerģijas jaudu pieaugumu kaimiņvalstī. Tajā pašā laikā vidējā elektroenerģijas cena Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos saglabājās identiska, abās valstīs samazinoties par 4%.

Šis ražošanas lēciens nav nejaušība, bet gan mērķtiecīgas infrastruktūras paplašināšanas rezultāts. Kā norāda Lietuvas pārvades sistēmas operatora “Litgrid” Stratēģijas departamenta vadītājs Pauļus Kozlovs, ražošanas pieaugums ir tieši saistīts ar arvien pieaugošo uzstādīto saules paneļu jaudu valstī. Tomēr, vērtējot datus dziļāk, redzams, ka rekordi vienā enerģijas veidā ne vienmēr nozīmē pilnīgu neatkarību no fosilajiem resursiem vai importa.

Enerģijas bilance un ražošanas struktūra

Lai gan saules enerģija piedzīvoja uzplaukumu, kopējā vietējā ražošana Lietuvā pagājušajā nedēļā faktiski samazinājās par 8%, sasniedzot 200 GWh. Tas skaidrojams ar mainīgajiem laikapstākļiem, kas būtiski ietekmēja vēja elektrostaciju darbu – to izstrāde saruka par 23%. Tomēr, pateicoties saules enerģijas 17% pieaugumam un pieprasījuma kritumam, vietējie avoti spēja nosegt 85% no valstij nepieciešamās elektroenerģijas.

Zemāk redzamajā tabulā apkopota Lietuvas elektroenerģijas ražošanas struktūra pagājušajā nedēļā:

Šie dati apliecina, ka Lietuvas enerģētikas portfelis kļūst arvien “zaļāks”, taču saglabājas augsta atkarība no laikapstākļiem. Vēja un saules enerģija kopā veidoja 77% no visas valstī saražotās elektrības, kas ir iespaidīgs rādītājs Baltijas reģionam.

Cenu dinamika un reģionālais konteksts

Vidējā vairumtirdzniecības cena Lietuvā un Latvijā pagājušajā nedēļā bija 96 EUR/MWh. Salīdzinājumam – Igaunijā cena bija ievērojami zemāka, sasniedzot 76 EUR/MWh. Šī cenu atšķirība starp Baltijas valstīm norāda uz joprojām pastāvošajiem starpsavienojumu ierobežojumiem vai lētākas enerģijas pieejamību ziemeļu kaimiņiem, kuriem ir ciešāka saikne ar Somijas tirgu.

Interesanti, ka, neskatoties uz augsto vietējās ražošanas īpatsvaru, importa apjoms Lietuvā pieauga par 21%. Lielākā daļa jeb 52% no importētās enerģijas pienāca tieši no Latvijas, kas norāda uz mūsu valsts lomu reģionālās stabilitātes nodrošināšanā brīžos, kad Lietuvas vēja parki strādā ar mazāku jaudu. Tajā pašā laikā Lietuva eksportēja enerģiju uz Zviedriju (44% no eksporta) un Poliju (33%), izmantojot starpsavienojumu sniegtās arbitrāžas iespējas.

Ko tas nozīmē patērētājiem?

Saules enerģijas rekordi un 85% pašpietiekamības sasniegšana ir pozitīvs signāls, taču tas ietver arī zināmus izaicinājumus. Pirmkārt, milzīgais enerģijas apjoms, kas tiek saražots dienas vidū (kā fiksēts rekorda brīdī plkst. 12:30), bieži vien noved pie negatīvām vai ļoti zemām cenām biržā tajā konkrētajā brīdī, taču tas neietekmē vakara stundu cenas, kad pieprasījums ir visaugstākais.

Otrkārt, pieaugošā atkarība no saules un vēja prasa lielākas investīcijas balansēšanas jaudās un enerģijas uzkrāšanas sistēmās (piemēram, Kruoņa hidroakumulācijas elektrostacijā vai bateriju sistēmās). Bez tām cenu svārstīgums saglabāsies augsts. Latvijas patērētājiem Lietuvas progress ir svarīgs, jo vienotais tirgus nozīmē – jo vairāk lētas atjaunojamās enerģijas tiek saražots kaimiņos, jo mazāks ir spiediens uz cenām visā reģionā ilgtermiņā, pat ja īstermiņa svārstības saglabājas.

Avots: ELTA