Aizsardzības nozares portāls “Sargs.lv” sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir izstrādājis detalizētas vadlīnijas iedzīvotājiem par rīcību neidentificētu bezpilota lidaparātu (BPL) jeb dronu pamanīšanas gadījumā. Šī informācija kalpo kā būtisks papildinājums jau zināmajam “72 stundu” bukletam, kas sagatavo iedzīvotājus dažādām krīzes situācijām. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, zināšanas par dronu radīto potenciālo apdraudējumu kļūst par ikdienas drošības sastāvdaļu.
Kas jāzina iedzīvotājiem
- Ziņošana: Pamanot aizdomīgu dronu, nekavējoties jāzvana uz tālruni 112.
- Drošība: Nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties nokritušam dronam vai to aiztikt.
- Likumība: Civilās aviācijas aģentūra (CAA) nosaka, ka dronu pilotēšanai nepieciešama reģistrācija un pilota licence.
- Privātums: Iedzīvotājiem ir tiesības ziņot par droniem, kas pārkāpj privātumu vai lido virs privātīpašuma bez saskaņošanas.
- Dienestu droni: Jāatceras, ka dronus savu pienākumu pildīšanai izmanto arī Valsts policija, Valsts robežsardze un NBS.
Dronu radītie riski privātumam un fiziskajai drošībai
Neidentificēti bezpilota lidaparāti var radīt dažāda veida apdraudējumu, sākot no spiegošanas un beidzot ar tiešu fizisku bīstamību. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj droniem, kas aprīkoti ar augstas izšķirtspējas kamerām, identificēt personas un objektus no ievērojama attāluma. Šādas ierīces var tikt izmantotas, lai bez saskaņošanas novērotu militāros objektus, valsts iestādes vai privātpersonas.
Fiziskā bīstamība ir saistīta ar iespējamību dronus aprīkot ar sprāgstvielām vai ieročiem. Pat neliels sprāgstvielu daudzums, piemēram, mazāk nekā 100 grami trotila, var būt nāvējošs, ja tas tiek detonēts cilvēka tuvumā. Jāņem vērā, ka sabiedriskās ēkas parasti nav projektētas, lai izturētu mērķētus sprādzienus no gaisa, jo to aizsardzības sistēmas vairāk orientētas uz fiziskas ielaušanās novēršanu. Jebkurš nezināmas izcelsmes drons ir jāuztver kā iespējama improvizēta sprādzienbīstama ierīce.
Krievijas militāro bezpilota lidaparātu raksturojums un bīstamība
Lai gan lielākā daļa Krievijas izmantoto dronu Ukrainas frontē, piemēram, FPV droni vai nelieli izlūkošanas lidaparāti, nespēj sasniegt Latvijas teritoriju to ierobežotā darbības rādiusa dēļ, pastāv specifiski riski. Potenciāli lielāko apdraudējumu var radīt Irānas izcelsmes “Shahed-136” tipa droni, ko Krievijā ražo ar nosaukumu “Geran-2”.
Šis lidaparāts ir aptuveni 3 metrus garš, ar 2 metru spārnu platumu un sver ap 200 kilogramiem. Tā kaujas lādiņa svars sasniedz 40–50 kilogramus, kas ir pietiekami, lai nodarītu smagus postījumus infrastruktūrai. “Shahed-136” darbības rādiuss ir no 1000 līdz 2000 kilometriem, un tas spēj lidot augstumā līdz 4000 metriem. To darbina iekšdedzes dzinējs, kura skaņa atgādina motorzāģi vai mopēdu, kas ir viena no galvenajām atpazīšanas zīmēm.
Svarīgi saprast, ka šādi droni Latvijas gaisa telpā var nonākt gadījumos, kad tie tiek novirzīti no kursa Ukrainas bruņoto spēku elektroniskās karadarbības sistēmu ietekmē. Tie var lidot gan pa vienam, gan “spietos”, kur liels skaits dronu tiek vadīti no vienas stacijas, lai pārslogotu pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Rīcības plāns iedzīvotājiem drona incidenta brīdī
Ja pamanāt dronu, kas šķiet aizdomīgs, veic nesankcionētu novērošanu vai lido virs stratēģiski svarīgiem objektiem, pirmais solis ir saziņa ar glābšanas dienestu, zvanot 112. Operatoram jāsniedz precīza informācija par drona atrašanās vietu, lidojuma virzienu un, ja iespējams, vizuālais apraksts.
Gadījumos, kad drons ir nokritis, galvenais noteikums ir tam netuvoties. Nekādā gadījumā nemēģiniet to pārvietot, izjaukt vai pārbaudīt tā saturu. Pat ja drons izskatās bojāts, tā akumulatori var būt nestabili un aizdegties, vai arī tajā var būt saglabājies neeksplodējis lādiņš. Gaidiet atbildīgo dienestu ierašanos un norobežojiet apkārtējos no piekļuves incidenta vietai. Pašvaldība un Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus būt modriem, taču saglabāt mieru un rīkoties saskaņā ar dienestu norādījumiem.
Avots: Smiltenes novada pašvaldība
/linkKomentāri