Lietuvā oficiāli prezentēts vērienīgs nacionālais projekts “Misija 75/28”, kura mērķis ir radikāli uzlabot asinsspiediena kontroli valsts iedzīvotāju vidū. Iniciatīva nāk laikā, kad statistika rāda satraucošu ainu – Lietuvā vairāk nekā pusei iedzīvotāju (54%) vecuma grupā no 30 līdz 79 gadiem ir paaugstināts asinsspiediens. Eksperti lēš, ka, sasniedzot izvirzītos ārstēšanas mērķus, valstī būtu iespējams novērst līdz pat 28 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu.
Projekta pamatā ir starpinstitūciju sadarbība starp Lietuvas Hipertensijas biedrību, Lietuvas Kardiologu biedrību un Lietuvas Ģimenes ārstu kolēģiju. Galvenais uzsvars tiek likts uz miokarda infarkta, sirds mazspējas, insulta un nieru mazspējas profilaksi, nodrošinot, ka pacienti ne tikai saņem diagnozi, bet arī efektīvi sasniedz ārstēšanas mērķus un disciplinēti lieto medikamentus.
Reģionālais risks un “tumši sarkanā” zona
Lietuvas kardiologu biedrības prezidents Tomass Lapinsks preses konferencē uzsvēra, ka Baltijas reģions un Austrumeiropa kopumā atrodas Eiropas sirds un asinsvadu slimību riska kartes visaugstākajā riska zonā. “Eiropas austrumu flangs vienmēr ir iekrāsots tumši sarkanā krāsā. Tas nozīmē, ka saslimstība un mirstība no sirds un asinsvadu slimībām mūsu reģionā ir visaugstākā, pārsniedzot 600 zaudētas dzīvības uz 100 000 iedzīvotāju,” norādīja T. Lapinsks.
“Misija 75/28” nosaukums sevī ietver konkrētus rādītājus: mērķis ir panākt, lai līdz 2028. gadam vismaz 75% pacientu, kas vēršas iesaistītajās medicīnas iestādēs, spētu kontrolēt savu asinsspiedienu normas robežās. Pašlaik pirmajā posmā projektā piedalās astoņas ārstniecības iestādes dažādās Lietuvas pilsētās, taču iniciatīvas grupa cer piesaistīt līdz pat 50% no visiem valsts ģimenes ārstiem.
Klusais slepkava un nieru veselība
Viens no lielākajiem šķēršļiem hipertensijas ārstēšanā ir sabiedrības paļaušanās uz subjektīvo pašsajūtu. Nefrologs un viens no projekta iniciatoriem Mariuss Miglins atgādina, ka arteriālā hipertensija bieži tiek dēvēta par “kluso slepkavu”, jo tā var noritēt bez redzamiem simptomiem līdz brīdim, kad notiek katastrofāls notikums – infarkts vai insults.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta nieru un asinsspiediena ciešajai saiknei. Slikti kontrolēts spiediens bojā nieru asinsvadus, savukārt bojātas nieres vēl vairāk paaugstina spiedienu, radot apburto loku. Hipertensīvā nefropātija ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pacienti nonāk līdz dialīzei. Eksperti uzsver, ka regulāra asinsspiediena mērīšana ir tikpat pašsaprotams ieradums kā zobu tīrīšana, un laba pašsajūta nav garantija tam, ka spiediens ir normas robežās.
Praktiskie soļi kontroles sasniegšanai
Lai uzlabotu situāciju, mediķi iesaka pāriet uz modernākām ārstēšanas metodēm, piemēram, vienas tabletes kombinēto terapiju, kas atvieglo zāļu lietošanas režīma ievērošanu. Papildus medikamentiem kardioloģe Jolita Badariene atgādina par dzīvesveida fundamentālo nozīmi:
- Sāls patēriņa samazināšana: Viens no tiešākajiem veidiem, kā ietekmēt spiedienu.
- Fiziskā aktivitāte: Regulāras kustības un svara kontrole.
- Miega higiēna: Vismaz 7–8 stundas kvalitatīva miega.
- Pareiza mērīšana: Mērīt asinsspiedienu miera stāvoklī, nevis uzreiz pēc fiziskas slodzes vai ienākšanas no āra.
Optimālais asinsspiediena rādītājs, uz kuru būtu jātiecas, ir zem 140/90 mmHg, savukārt ideālā gadījumā – robežās no 120 līdz 129/80 mmHg. Projekta autori cer, ka šī nacionālā mēroga mobilizācija kļūs par paraugu tam, kā ar sistemātisku pieeju var mainīt valsts kopējos veselības rādītājus un glābt tūkstošiem dzīvību.
Original reporting by: elta
Avots: ELTA
/linkKomentāri