Gandrīz pirms 110 gadiem, Pirmā pasaules kara priekšvakarā, viens no Lietuvas izcilākajiem ainavistiem Pēteris Kalpoks (Petras Kalpokas) nosūtīja savu labāko darbu izlasi uz izstādi Vācijā. Sākoties karam, šī kolekcija palika svešumā, un daudzu darbu liktenis gadu desmitiem bija tīts neziņā. Tagad, gatavojoties 91. Viļņas izsolei, viens no šiem vēsturiskajiem darbiem – 1909. gadā gleznotā “Ziemas ainava” – ir atgriezies Lietuvā, kļūstot par gaidāmās izsoles dārgāko un nozīmīgāko eksponātu.
Šis notikums, kas norisināsies 2026. gada 29. maijā galerijā “Kunstkamera”, nav tikai komerciāls pasākums. Tas ir stāsts par Baltijas mākslas mantojuma sarežģīto ceļu cauri 20. gadsimta lūzuma punktiem. Izsoles kolekcija, kurā apkopoti 120 loti, piedāvā panorāmas skatu uz Lietuvas vizuālo mākslu no pagājušā gadsimta sākuma līdz pat mūsdienu avangardam.
No klasikas līdz modernismam: Baltijas telpas kopīgās saknes
Latvijas mākslas cienītājiem Viļņas izsoles piedāvājums var šķist īpaši saistošs, jo daudzi no pārstāvētajiem autoriem darbojās laikā, kad Rīgas un Viļņas mākslas dzīve bija cieši saistīta. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Kazimiera Stabrauska (Kazimieras Stabrauskas) darbs – Romas Kolizeja fragments. Stabrausks bija ne tikai leģendārā Mikalojus Konstantīna Čiurlioņa skolotājs, bet arī nozīmīga figūra visā reģiona simbolisma kustībā.
Kolekcijā atrodama arī Mstislava Dobužinska litogrāfija “Ceļojošas sievietes portrets” (1923). Dobužinskis, kura vārds ir labi pazīstams Eiropas scenogrāfijas un grafikas vēsturē, savos darbos bieži fiksēja to īpašo pilsētvides noskaņu, kas raksturīga gan Viļņai, gan Pēterburgai, gan Rīgai. Tāpat izsolē būs pārstāvēts Jona Bulhaka (Jonas Bulhakas) fotogrāfiju cikls, kas dokumentē Viļņu laika posmā no 1920. līdz 1940. gadam, sniedzot unikālu ieskatu pilsētas arhitektūrā un atmosfērā pirms Otrā pasaules kara postījumiem.
Lietuvas mākslas zelta fonds un mūsdienu vēsmas
Izsoles sarakstā ierindojas virkne autoru, kas veido Lietuvas mākslas kanonu: Adoms Galdiks, Vītauts Kasjulis un Kazis Šimonis. Viņu darbi atspoguļo pāreju no tradicionālās glezniecības uz drosmīgiem modernisma meklējumiem. Īpašu uzmanību piesaista Antana Krištopaita akvareļu sērija, kurā ar precizitāti un māksliniecisku jūtīgumu iemūžināti 40 Lietuvas koki – darbs, kas balansē starp botānisku ilustrāciju un poētisku dabas uztveri.
Līdzās vecmeistariem izsole piesaka arī spēcīgus mūsdienu vārdus. Pēc panākumiem iepriekšējā izsolē atgriežas Sauļus Vaitkus, kurš pēdējā laikā kļuvis par vienu no apspriestākajiem vārdiem Lietuvas mākslas tirgū. Savukārt laikmetīgo mākslu pārstāv Benas Liandzbergis ar popārta stilistikā ieturētu kompozīciju un Joana Kairiene.
Bibliofilu retumi un praktiskā informācija
Kolekcija neaprobežojas tikai ar vizuālo mākslu. Grāmatu mīļotājiem un vēsturniekiem nozīmīgākais atradums ir 1824. gada Bībeles tulkojums lietuviešu valodā, ko sagatavojis un rediģējis Ludvigs Rēza (Liudvikas Rėza). Šis izdevums tiek uzskatīts par vienu no stūrakmeņiem lietuviešu rakstniecības attīstībā.
Izsoles statistika un fakti:
* Kopējais lotu skaits: 120 darbi.
* Dārgākais eksponāts: Pētera Kalpoka “Ziemas ainava” – sākuma cena 15 000 eiro.
* Pieejamākā cena: 50 eiro (trīs 20. gs. sākuma/vidus lietuviešu grāmatas).
* Vidējā sākuma cena: 1 256 eiro par vienu loti.
Interesenti ar kolekciju var iepazīties klātienē galerijā “Kunstkamera” (Z. Sierakausko g. 15, Viļņa) no 26. līdz 28. maijam. Pati izsole notiks 29. maijā plkst. 18.00, un tajā iespējams piedalīties gan klātienē, gan attālināti – tiešsaistē vai pa tālruni, padarot šo notikumu pieejamu arī kolekcionāriem no Latvijas.
Original reporting by: bns
Avots: BNS
/linkKomentāri