- gadsimta beigās, kad Lietuvas teritorija atradās stingrā Krievijas impērijas pakļautībā, rakstīšana dzimtajā valodā, izmantojot latīņu burtus, bija ne tikai drosmes akts, bet arī kriminālnoziegums. Tieši šajā smagajā periodā, dienot cariskās armijas rindās Kauņā, ierindnieks Ignats Grubinsks (Ignotas Grubinskas) slepus uzticēja papīram savas domas, sapņus un ikdienas vērojumus. Šis unikālais vēstures dokuments tagad ir atdzimis grāmatā, kas sniedz nebijušu ieskatu vienkārša cilvēka iekšējā pasaulē un nacionālās pašapziņas veidošanās procesos.
Liecība no laika, kad rakstīt dzimtajā valodā bija risks
Lietuvas nacionālā bibliotēka gatavojas īpašam notikumam – grāmatas „Ignota Grubinska dienasgrāmata” (Ignoto Grubinsko dienoraštis) prezentācijai. Šis darbs nav tikai kārtējais vēsturiskais pētījums; tas ir 67 lappušu garš oriģinālrokraksts, kas tapis laikā, kad lietuviešu druka bija aizliegta (1864–1904). Kamēr inteliģence un studenti cīnījās par tautas tiesībām universitāšu solos, Grubinsks to darīja kazarmu pieticīgajos apstākļos.
Dienasgrāmata atklāj plašu faktu klāstu un interesantas detaļas par armijas ikdienu, Kauņas pilsētas vidi un autora dzimto pagastu. Lasītājs sastopas ar kareivja tuviniekiem, draugiem un, kas ir vissvarīgāk, viņa paša vērtību sistēmu. Grubinska vēlme mācīties, sapņi par nākotni un ciešā saikne ar lietuviešu valodas idejām padara šo tekstu par izcilu nacionālās atmodas pieminekli.
Zemnieks, kareivis un apslēptais intelektuālis
Ignats Grubinsks dzimis 1867. gadā zemnieku ģimenē, un viņa izglītības ceļš aprobežojās ar trim klasēm krievu tautskolā. Tomēr viņa intelektuālā kapacitāte izrādījās daudz plašāka par formālās izglītības rāmjiem. Dienasgrāmata ir rakstīta viņa dzimtajā Vabalninkas izloksnē, taču tajā jau parādās topošās lietuviešu literārās valodas elementi un ortogrāfijas eksperimenti.
Interesanti, ka Grubinsks nebija tikai pasīvs vērotājs. Viņš bija aizliegtās preses lasītājs, kurš savos pierakstos piesardzīgi piemin grāmatu kontrabandistus jeb „knygnešiai”. Vēl vairāk – vēsturniekiem ir izdevies identificēt viņa rakstu Tilzītē (tagadējā Sovetska) izdotajā laikrakstā „Žemaičių ir Lietuvos apžvalga”, ko viņš parakstījis ar pseidonīmu „Vabalo” (Vabole).
Šis dokuments ir izņēmums Baltijas vēstures kontekstā. Lielākā daļa 19. gadsimta liecību par sabiedrības modernizāciju nāk no universitāšu vai semināriju studentu spalvas. Grubinska gadījums ir reta iespēja dzirdēt mazizglītota zemnieka balsi, kurš, neraugoties uz dienestu svešas impērijas armijā, spēja saglabāt un attīstīt savu nacionālo identitāti.
Unikāls atradums Baltijas vēstures kontekstā
Grāmatas izdošana ir daļa no sērijas „No Nacionālās bibliotēkas arhīviem”, kuras mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar bibliotēkā glabātajiem egodokumentiem – personīgām dienasgrāmatām, vēstulēm un atmiņām. Izdevumā dienasgrāmatu un tās autora biogrāfiju no dažādiem skatpunktiem analizē divi zinātnieki: vēsturnieks dr. Jozs Skirjus (Juozas Skirius) un valodnieks habil. dr. Giedrjus Subačs (Giedrius Subačius).
Latvijas lasītājam šis stāsts sasaucas ar mūsu pašu vēsturi, lai gan lietuviešu drukas aizliegums bija daudz radikālāks un skāra visu tautu, kamēr Latvijā (izņemot Latgali) situācija bija nedaudz atšķirīga. Tomēr kopīgais elements – cīņa par valodu kā galveno identitātes balstu – ir universāls un joprojām aktuāls.
Grāmatas atvēršana un praktiskā informācija
Grāmatas prezentācija notiks 19. maijā plkst. 17.30 Lietuvas Nacionālās Martīna Mažvīda bibliotēkas Valstiskuma telpā (2. stāvā), Viļņā. Pasākumā piedalīsies grāmatas sastādītāja Asta Miltenīte, vēsturnieks Jozs Skirjus un literatūrzinātniece Gitana Vanagaite. Sarunu moderēs Dokumentālā mantojuma pētījumu departamenta direktore Jolanta Budrūniene.
Izdevums tapis ar Lietuvas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu, uzsverot šādu dokumentu valstisko nozīmi vēsturiskās atmiņas saglabāšanā. Šī dienasgrāmata kalpo kā atgādinājums, ka vēsturi neveido tikai valdnieki un ģenerāļi, bet arī ierindas kareivji, kuru vienīgais ierocis dažkārt bija tikai spalva un aizliegtais vārds.
Original reporting by: bns
Avots: BNS
/linkKomentāri